Kantijas ētika ir universālu morāles principu kopums, kas attiecas uz visiem cilvēkiem neatkarīgi no konteksta vai situācijas. Imanuels Kants, vācu filozofs, principus sauc par kategoriskiem imperatīviem, kurus nosaka to morāle un brīvības pakāpe.
Kas bija Imanuels Kants?
Imanuels Kants (Prūsija, 1724–1804) bija viens no ietekmīgākajiem intelektuāļiem politiskās filozofijas jomā. Mūsdienās tieslietu sistēmas demokrātijās pamatā balstās uz Kanta rakstiem. Filozofa darbs sniedz pārliecinošu pārskatu par vienotu morāles principu kopumu, ko var izmantot, lai izveidotu taisnīgas institūcijas sabiedrības pilnīgai pārvaldībai. Apvienoto Nāciju Organizācija, kas izveidojusies gadsimtiem ilgi pēc Kanta pirmās grāmatas publicēšanas, lielā mērā balstās uz viņa redzējumu par starptautisku valdību, kas sasaista nacionālās valstis un uztur mieru.
Kategoriski imperatīvi Kantijas ētikā
Hipotētisks imperatīvs ir morāls pienākums, kas piemērojams tikai, lai sasniegtu iepriekš noteiktu mērķi. Piemēram, students studē, lai iegūtu labas atzīmes. Hipotētiskās prasības nav atkarīgas no morāles. Kants uzskata, ka mūsu morālos pienākumus vada kategoriskas prasības. Noteikumi ir kategoriski, jo tie ir universāli piemērojami ikvienam cilvēkam, jebkurā situācijā, neatkarīgi no viņa personīgajiem mērķiem un kavējumiem. Tie ir obligāti, jo cilvēks var būt tendēts neievērot morāles rīcības kodeksu. Ētiska lēmumu pieņemšana Ētiska lēmumu pieņemšana finansēs ir lēmumu pieņemšanas ideoloģija, kuras pamatā ir pamatā esoša pareizā un nepareizā morālā filozofija. Ētisks lēmums, jo tikai cilvēks meklē baudu un mazina sāpes.
Kants iegūst testu, lai noteiktu kategorisku imperatīvu. Viņš saka: "Rīkojieties tikai saskaņā ar to maksimumu, ar kura starpniecību jūs vienlaikus varat, lai tas kļūtu par universālu likumu." Tas nozīmē, ka ideja var tikt atklāta tikai tad, ja tā tiek piemērota visiem. Krāpšanās testā var būt morāla tikai tad, ja visi citi krāpšanās ar testu ir pamatoti. Tomēr praktiskā nozīmē masveida krāpšanās skandāls izskaudīs uzticību meritokrātijas sistēmai, kas novedīs pie izglītības iestāžu sabrukuma.
Noslēgumā jāsaka, ka krāpšanās ar pārbaudi ir amorāla. Saskaņā ar Kantijas ētiku kategoriskās prasības ir pretrunīgas tādā nozīmē, ka, lai arī cilvēki var būt tendēti rīkoties savu interešu labā, viņu rīcībai jābūt virzītai no pienākuma pret cilvēci. Kants uzskatīja, ka pašpilnveidošanās un saglabāšana ir pienākums, par kuru nevar atteikties un kas tiek uzlikts visiem. Tāpēc neproduktivitāte, pašnāvība vai jebkāda veida pašiznīcināšanās pēc būtības ir amorāla.
Kanta morāles definīcija
Kanta morālā filozofija ir deontoloģiska normatīva teorija, proti, viņš noraida utilitāro ideju, ka darbības pareizība ir atkarīga no tā, cik auglīgs ir tās iznākums. Viņš saka, ka darbības motīvs (vai līdzekļi), nevis sekas (vai beigas) nosaka tās morālo vērtību. Lai dzīvotu ētiski, nekad nedrīkst izturēties pret citu cilvēku kā līdzekli kādam lielākam mērķim. Cilvēki, pateicoties unikālajai spējai spriest, atšķiras no citiem fiziskās eksistences veidiem.
Kants rakstīja, ka “bez racionalitātes Visums būtu velti un bez mērķa izšķērdēšana”. Vienīgais veids, kā saglabāt šādu apziņu, kas raksturīga tikai Visumam vai vismaz Zemei, ir visu cilvēku izturēšanās pret pašiem sevi. Ir labi ēst ēdienu, lai piesātinātu izsalkumu, taču zagšana ir nepareiza, jo tas atņem īpašniecei viņas privātīpašumu.
Kants iestājas par stingru morāles jēdzienu, kas prasa, lai tikums būtu universāls. Zagšana ir amorāla neatkarīgi no apstākļiem. Slepkavība ir nepareiza pat pašaizsardzības gadījumā. Tieši šī objektivitāte paliek Kanta ievērojamākā, tomēr apstrīdētā ideja, jo tā izaicina civilizācijas pamatus kopš Aristoteļa.
Tomēr Kants nav mazohists vai anarhists. Viņš saprot, ka, lai pastāvētu civilizācija, studentam jāizmanto sevi kā līdzekli, lai iegūtu labas atzīmes, un savu profesoru kā līdzekli zināšanu uzkrāšanai. Šeit viņš ievieš ideju par cieņu, kas ir būtiska cilvēcei, kas atšķiras no tādiem sentimentiem kā mīlestība, simpātijas vai altruisms. Cieņa nediskriminē kā mīlestība. Viens ir cilvēks un tāpēc ir pelnījis cieņu. Kants to nosauca par cilvēces formulu, un tas neapšaubāmi paliek viņa vismazāk strīdīgais formulējums.
Autonomija un brīvība
Tīrā saprāta kritika tiek uzskatīta par visplašāko vēstures izklāstu par brīvās gribas noteikšanu. Kants runāja par brīvību nevis kā universālu likumu, kas noteikts konkrēti, bet gan kā kaut ko pašu veidotu. Tas nozīmē, ka rīkoties tikumīgi tikai tāpēc, ka cilvēks baidās no soda, tas ir pats sevis pārkāpums.
Brīvā griba pārsniedz pesimistisko viedokli par “brīvību no” ārējiem dalībniekiem un kļūst par “brīvību” autonomi noteikt un uzlikt morāles prasības. Tas ir līdzīgs Žana Žaka Ruso idejai par brīvību. Kad cilvēks rīkojas saskaņā ar savām vēlmēm vai intuīciju, viņa vienkārši rīkojas, lai apmierinātu nepieciešamību. Tas padara cilvēku par impulsu vergu, un Kantam brīvība ir nepieciešamības pretstats. Tāpēc viņa priekšstats par brīvību atšķiras no libertariānisma, kas sludina, ka cilvēkam jābūt brīvībai rīkoties pēc saviem ieskatiem.
Kritiķi apgalvo, ka autonomija rada telpu subjektivitātei, jo atšķirīgiem principiem var būt izšķiroša vara pār dažādiem cilvēkiem. Kanta reakcija ir vienkārša - racionalitāte ir universāla neatkarīgi no personīgās pieredzes un apstākļiem. Kamēr morāle izriet no saprāta, ir jābūt diezgan objektīvai izpratnei par to, kas ir tikumīgs un kas nav.
Papildu resursi
Finanses ir oficiālais finanšu modelēšanas un vērtēšanas analītiķa (FMVA) ™ FMVA® sertifikācijas nodrošinātājs. Pievienojieties 350 600+ studentiem, kuri strādā tādos uzņēmumos kā Amazon, J.P.Morgan un Ferrari sertifikācijas programma, kas paredzēta ikviena pārveidošanai par pasaules klases finanšu analītiķi.
Lai turpinātu mācīties un pilnveidot savas zināšanas par finanšu analīzi, mēs iesakām tālāk norādītos papildu finanšu resursus:
- Biznesa ētika Biznesa ētika Vienkāršojot, biznesa ētika ir morāles principi, kas darbojas kā vadlīnijas uzņēmējdarbības veikšanai un darījumiem. In
- Ētiskā dilemma Ētiskā dilemma Ētiskā dilemma (ētiskais paradokss vai morālā dilemma) ir problēma lēmumu pieņemšanas procesā starp divām iespējamām iespējām, nevienu no tām
- Ētiskie un juridiskie standarti Ētiskie un juridiskie standarti Ētiskie un juridiskie standarti: kāda ir atšķirība? Investīciju profesionāļi pieņem gan ētiskus, gan likumus respektējošus lēmumus
- Morālais apdraudējums Morālais apdraudējums Morālais apdraudējums attiecas uz situāciju, kas rodas, ja indivīdam ir iespēja izmantot darījumu vai situāciju, zinot, ka visi riski un
