Visas Eiropas Savienības valstis, kas ieviesušas eiro kā savu nacionālo valūtu, veido ģeogrāfisku un ekonomisku reģionu, kas pazīstams kā Eirozona. Eirozona ir viens no lielākajiem ekonomikas reģioniem pasaulē. Deviņpadsmit no 28 Eiropas valstīm izmanto eiro kā savu nacionālo valūtu Forex Trading - Kā tirgot Forex tirgu Forex tirdzniecība ļauj lietotājiem gūt labumu no dažādu valūtu vērtības pieauguma un vērtības samazināšanās. Forex tirdzniecība ietver valūtu pāru pirkšanu un pārdošanu, pamatojoties uz katras valūtas relatīvo vērtību pret otru valūtu, kas veido pāri. un tādējādi tā ir kopēja nacionālā valūta valstu grupai, kas pazīstama kā Eirozona.
Eurosistēma ir Eirozonas monetārā iestāde. Eiropas Centrālā banka (ECB) Eiropas Centrālā banka Eiropas Centrālā banka (ECB) ir viena no septiņām ES institūcijām un visas Eirozonas centrālā banka. Tā ir viena no kritiski svarīgākajām centrālajām bankām pasaulē, kas pārrauga vairāk nekā 120 dalībvalstu centrālās un komercbankas. īsteno vienīgās pilnvaras noteikt monetāro politiku Kvantitatīvais atvieglojums Kvantitatīvais atvieglojums (QE) ir naudas drukāšanas monetārā politika, kuru Centrālā banka īsteno, lai stimulētu ekonomiku. Centrālā banka rada eirozonas valstīm. ECB vada prezidents un valde, kurā ietilpst iesaistīto valstu centrālo banku vadītāji. Viens no galvenajiem ECB uzdevumiem ir kontrolēt inflāciju eirozonas valstīs. Vietējās monetārās situācijas atsevišķās valstīs var atšķirties no ECB nostājas, taču locekļiem ir aizliegts īstenot individuālu monetāro politiku.
Ekonomisko reformu ieviešanai pēc 2008. gada globālās finanšu krīzes Eirozona noteica noteikumus aizdevumu piešķiršanai savām dalībvalstīm ārkārtas situācijās. Fiskālās integrācijas nolūkā tas veicina dalībvalstu nacionālo budžetu salīdzinošu pārskatīšanu.
Pārvalde un pārstāvība
ECB un ES valstu centrālās bankas Eirozonā kopā lemj par Savienības monetāro politiku. ECB ir vienīgā pilnvaras izlemt par euro banknošu un monētu iespiešanu un kalšanu. Tā arī izlemj Eirozonas procentu likmi. Mario Dragi ir pašreizējais ECB prezidents.
Eirozonas daudzveidīgie makroekonomiskie ieguvumi
Eiro lietderība palielinās, pateicoties tā plašākai izmantošanai visās dalībvalstīs. Nominālo valūtas maiņas kursu nestabilitāte un nenoteiktība ir daudz zemāka vienas valūtas izmantošanas rezultātā. Tādējādi darījumu un riska ierobežošanas izmaksas ir zemas. Eirozonas valstīs ir palielinājusies tirdzniecība un tirdzniecība bez ziņojumiem par tirdzniecības novirzīšanu. Finansiālā integrācija visās valstīs ir dziļāka. Samazinoties pamatkapitāla un obligāciju finansēšanas izmaksām, finanšu integrācija var būt strauja. Lielāka cenu pārredzamība veicina mazāku tirgus segmentāciju un attur no cenu diskriminācijas.
Uzlabota makroekonomiskā stabilitāte
ECB ticami samazināja inflāciju savās dalībvalstīs. Pat fiskālās krīzes laikā pēc eiro ieviešanas inflācijas gaidas bija zemākas. Procentu likmju kritums izpaudās izaugsmes un ieguldījumu atbalstīšanā un valsts parāda apkalpošanas samazināšanā. Stabilas cenas veicina kopējo makroekonomisko stabilitāti. Eirozona ir gandrīz izturīga pret satricinājumiem un ārējām norisēm. Tomēr sākotnējās izmaksas par jaunas valūtas ieviešanu visām dalībvalstīm un juridiskās, administratīvās izmaksas un izmaiņas uzlika milzīgas izmaksas.
Samazināta kontrole pār makroekonomisko stabilizāciju
Tā kā dalībvalstis vairs nevarēja tieši kontrolēt monetāro politiku vai valūtas kursu, netieši tika secināts, ka eirozonas dalībvalstis ar algu neelastību un augstākām nominālajām cenām sākotnēji saskarsies ar berzes bezdarbu. Paredzēts, ka tas novedīs pie īstermiņa produkcijas un bezdarba svārstībām tajās valstīs, kur produktu un darba tirgus nav tik elastīgs.
Reālie valūtas kursi mainījās pēc eiro ieviešanas, un pielāgošanās nasta vairāk samazinājās valstīm ar deficītu, jo tās nespēja devalvēt.
Notika ekonomikas pārvaldības konsolidācija, jo finanšu integrācija padziļinājās un valūtas aprite paplašinājās. Laiks spēlēja nozīmīgu lomu eirozonas fiskālā likteņa veidošanā.
Neraugoties uz vienotas valūtas izmantošanu, eirozona ir neviendabīgs ekonomikas sajaukums. Lai sasniegtu vispārējus panākumus, ir jānovērš atšķirības iestādēs, finanšu struktūrās un tiesību sistēmās. Masveida varas koncentrācija augšpusē ar lēmējinstitūciju apdraud dalībvalstu individuālo brīvību. Tomēr nevar noliegt, ka kopīgas valūtas izmantošana atvieglo valstu tirgu apmaiņu, specializāciju un integrāciju plašākā tirgū. Tas arī ievērojami samazina valūtas riska izraisīto darījumu izmaksas un palielina ieguvumus no starptautiskās tirdzniecības.
Saistītie lasījumi
Lai uzzinātu vairāk, skatiet šādus bezmaksas finanšu resursus:
- Fiskālā politika Fiskālā politika Fiskālā politika attiecas uz valdības budžeta politiku, kurā valdība manipulē ar savu tēriņu līmeni un nodokļu likmēm ekonomikā. Valdība izmanto šos divus rīkus, lai uzraudzītu un ietekmētu ekonomiku. Tā ir monetārās politikas pamatstratēģija.
- Anglijas Banka Anglijas Banka Anglijas Banka (BoE) ir Apvienotās Karalistes centrālā banka un modelis, uz kura balstās lielākā daļa centrālo banku visā pasaulē. Kopš dibināšanas 1694. gadā banka ir kļuvusi par privātu banku, kas aizdeva naudu valdībai, par oficiālo Apvienotās Karalistes centrālo banku.
- Federālo rezervju federālās rezerves (The Fed) Federālās rezerves ir Amerikas Savienoto Valstu centrālā banka un ir finanšu pārvalde pasaules lielākās brīvā tirgus ekonomikas pamatā.
- Bāzele III Bāzele III Bāzeles III vienošanās ir finanšu reformu kopums, kuru Bāzeles Banku uzraudzības komiteja (BCBS) izstrādāja ar mērķi stiprināt
